Amerikas Savienoto Valstu īstenotā agresīvā un bezatbildīgā finanšu politika ir izraisījusi ievērojamu inflāciju visā pasaulē, izraisot plašus ekonomikas traucējumus un ievērojamu nabadzības pieaugumu, īpaši jaunattīstības valstīs, norāda pasaules eksperti.
Cīnoties ar nekontrolējamu ASV inflāciju, kas jūnijā pārsniedza 9 procentus, ASV Federālo rezervju sistēma ir četras reizes paaugstinājusi procentu likmes līdz pašreizējam līmenim, kas ir diapazonā no 2,25 līdz 2,5 procentiem.
Benjamins Pogosjans, Erevānas Politisko un ekonomisko stratēģisko pētījumu centra priekšsēdētājs Armēnijā, laikrakstam China Daily pastāstīja, ka cenu kāpums ir izjaucis globālos finanšu tirgus, daudzām jaunattīstības valstīm saskaroties ar rekordaugstu inflāciju, kas kavē mēģinājumus atrast finansiālu noturību dažādu starptautisku izaicinājumu priekšā.
"Tas jau ir novedis pie ievērojamas eiro un dažu citu valūtu devalvācijas, un tas turpinās veicināt inflāciju," viņš teica.
Patērētāji iepērkas Safeway pārtikas veikalā, jo inflācija turpina pieaugt Anapolisā, Merilendas štatā.
Tunisijā spēcīgais dolārs un straujais graudu un enerģijas cenu kāpums, domājams, palielinās valsts budžeta deficītu līdz 9,7% no IKP šogad, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 6,7%, paziņoja centrālās bankas vadītājs Maruans Abasi.
Tiek prognozēts, ka līdz šī gada beigām valsts nesamaksātais valsts parāds sasniegs 114,1 miljardu dināru (35,9 miljardus ASV dolāru) jeb 82,6% no tās IKP. Tunisijai draud maksātnespēja, ja pašreizējā finanšu stāvokļa pasliktināšanās turpināsies, martā brīdināja investīciju banka Morgan Stanley.
Turcijas gada inflācija jūlijā sasniedza rekordaugstu līmeni 79,6%, kas ir augstākā 24 gadu laikā. 21. augustā viens dolārs tika tirgots par 18,09 Turcijas lirām, kas liecina par 100% vērtības zudumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad valūtas kurss bija 8,45 liras par dolāru.
Neskatoties uz valdības centieniem, tostarp minimālās algas paaugstināšanu, lai pasargātu cilvēkus no finansiālām problēmām, ko izraisījusi augstā inflācija, turkiem ir grūti savilkt galus kopā.
Tuncajs Juksels, lietotu preču veikala īpašnieks Ankarā, pastāstīja, ka viņa ģimene no pārtikas preču sarakstiem ir izsvītrojusi tādus pārtikas produktus kā gaļa un piena produkti, jo kopš gada sākuma to cenas ir strauji pieaugušas.
"Viss ir kļuvis dārgāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir ievērojami samazinājusies," ziņu aģentūra Xinhua citēja Jukselu. "Daži cilvēki nevar atļauties iegādāties pamatvajadzības."
ASV FED procentu likmju paaugstināšana "noteikti ir izraisījusi inflāciju jaunattīstības valstīs", un šis solis ir bezatbildīgs, sacīja Pogosjans.
"ASV izmanto dolāra hegemoniju, lai īstenotu savas ģeopolitiskās intereses. ASV ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību, jo īpaši tāpēc, ka ASV sevi attēlo kā globālu cilvēktiesību aizstāvi, kas rūpējas par visiem."
"Tas padara desmitiem miljonu cilvēku dzīvi vēl nožēlojamāku, bet es uzskatu, ka ASV tas vienkārši nerūp."
ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Džeroms Pauels 26. augustā brīdināja, ka ASV turpmākajos mēnešos, visticamāk, noteiks lielāku procentu likmju paaugstināšanu un ir apņēmusies ierobežot augstāko inflāciju 40 gadu laikā.
Pekinas Universitātes Guanghua Vadības skolas asociētais profesors Tangs Jao sacīja, ka inflācijas samazināšana ir Vašingtonas galvenā prioritāte, tāpēc sagaidāms, ka FED turpinās paaugstināt likmes lielāko daļu nākamā gada.
Tas izraisītu globālu likviditātes krīzi, stimulējot ievērojamu kapitāla plūsmu no pasaules tirgiem uz ASV un daudzu citu valūtu devalvāciju, sacīja Tangs, piebilstot, ka šī politika izraisītu arī akciju un obligāciju tirgus kritumu un valstis ar vājiem ekonomiskajiem un finanšu pamatprincipiem uzņemtos lielākus riskus, piemēram, palielinātu parādu saistību neizpildi.
Starptautiskais Valūtas fonds arī brīdinājis, ka FED centieni apkarot cenu spiedienu varētu ietekmēt jaunattīstības tirgus, kuriem ir ārvalstu valūtu parāds.
"Nesistemātiska globālo finanšu nosacījumu pastiprināšana būtu īpaši sarežģīta valstīm ar augstu finansiālo ievainojamību, neatrisinātām ar pandēmiju saistītām problēmām un ievērojamām ārējā finansējuma vajadzībām," teikts paziņojumā.
Papildu efekts
Arī Šeņdžeņas Datu ekonomikas institūta Fintech centra izpilddirektors Vu Haifengs pauda bažas par FED politikas ietekmi uz citām valstīm, sakot, ka tā rada nenoteiktību un haosu starptautiskajos tirgos un smagi ietekmē daudzas ekonomikas.
Vu sacīja, ka procentu likmju paaugstināšana nav efektīvi samazinājusi ASV iekšzemes inflāciju, kā arī nav atvieglojusi patēriņa cenas valstī.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem, ASV patēriņa cenu inflācija 12 mēnešu laikā līdz jūnijam pieauga par 9,1 procentu, kas ir straujākais pieaugums kopš 1981. gada novembra.
Tomēr ASV nevēlas to visu atzīt un sadarboties ar citām valstīm, lai veicinātu globalizāciju, jo nevēlas vērsties pret ieinteresētajām pusēm, tostarp bagātajiem un militāri rūpniecisko kompleksu, sacīja Vu.
Vu sacīja, ka, piemēram, Ķīnai noteiktajiem tarifiem vai jebkādām sankcijām pret citām valstīm nav nekādas citas ietekmes, kā vien tas, ka ASV patērētāji tērē vairāk un apdraud ASV ekonomiku.
Eksperti sankciju ieviešanu uzskata par vēl vienu veidu, kā ASV var nostiprināt savu dolāra hegemoniju.
Kopš Brettonvudsas sistēmas izveides 1944. gadā ASV dolārs ir uzņēmies globālās rezerves valūtas lomu, un gadu desmitu gaitā ASV ir saglabājusi savu pozīciju kā pasaules vadošā ekonomika.
Tomēr 2008. gada pasaules finanšu krīze iezīmēja ASV absolūtās hegemonijas beigu sākumu. ASV lejupslīde un "citu valstu", tostarp Ķīnas, Krievijas, Indijas un Brazīlijas, uzplaukums ir apstrīdējis ASV dominējošo stāvokli, sacīja Pogosjans.
Tā kā ASV sāka saskarties ar pieaugošu konkurenci no citiem varas centriem, tā nolēma izmantot dolāra lomu kā globālu rezerves valūtu, cenšoties ierobežot citu valstu uzplaukumu un saglabāt ASV hegemoniju.
Viņš sacīja, ka, izmantojot dolāra pozīciju, ASV draudēja valstīm un uzņēmumiem, sakot, ka tās atslēgs no starptautiskās finanšu sistēmas, ja tie neievēros ASV politiku.
"Pirmais šīs politikas upuris bija Irāna, pret kuru tika noteiktas bargas ekonomiskās sankcijas," sacīja Pogosjans. "Pēc tam ASV nolēma izmantot šo sankciju politiku pret Ķīnu, jo īpaši pret Ķīnas telekomunikāciju uzņēmumiem, piemēram, Huawei un ZTE, kas bija nozīmīgi konkurenti amerikāņu IT gigantiem tādās jomās kā 5G tīkli un mākslīgais intelekts."
Ģeopolitiskais instruments
ASV valdība arvien vairāk izmanto dolāru kā galveno instrumentu savu ģeopolitisko interešu īstenošanai un citu valstu izaugsmes ierobežošanai, uzticība dolāram mazinās, un daudzas jaunattīstības valstis vēlas atteikties no tā kā galvenās tirdzniecības valūtas, sacīja Pogosjans.
"Šīm valstīm vajadzētu izstrādāt mehānismus, lai samazinātu atkarību no ASV dolāra, pretējā gadījumā tās pastāvīgi saskarsies ar ASV draudiem iznīcināt to ekonomiku."
Tangs no Guanghua Vadības skolas ieteica, ka jaunattīstības valstīm vajadzētu dažādot tirdzniecību un finanses, palielinot galveno tirdzniecības partneru un finansējuma avotu, kā arī investīciju galamērķu skaitu, cenšoties samazināt to atkarību no ASV ekonomikas.
Tangs sacīja, ka dedolarizācija īstermiņā un vidējā termiņā būtu sarežģīta, taču dinamisks un daudzveidīgs globālais finanšu tirgus un valūtas sistēma varētu samazināt atkarību no ASV dolāra un stabilizēt starptautisko finanšu kārtību.
Daudzas valstis ir samazinājušas ASV parāda apjomu un sākušas dažādot savas ārvalstu valūtas rezerves.
Izraēlas Banka aprīlī paziņoja, ka savām ārvalstu valūtas rezervēm, kas iepriekš bija ierobežotas ar ASV dolāru, Lielbritānijas mārciņu un eiro, ir pievienojusi Kanādas, Austrālijas, Japānas un Ķīnas valūtas.
ASV dolāri veido 61 procentu no valsts ārvalstu valūtas rezervju portfeļa, salīdzinot ar 66,5 procentiem iepriekš.
Ēģiptes centrālā banka ir arī saglabājusi diversificētu portfeļa stratēģiju, šī gada pirmajā ceturksnī iegādājoties 44 metriskās tonnas zelta, kas ir par 54 procentiem vairāk, paziņoja Pasaules Zelta padome.
Citas valstis, piemēram, Indija un Irāna, apspriež iespēju izmantot nacionālās valūtas starptautiskajā tirdzniecībā.
Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hameneji jūlijā aicināja pakāpeniski atteikties no dolāra divpusējā tirdzniecībā ar Krieviju. 19. jūlijā islāma republika savā valūtas tirgū uzsāka riāla un rubļa tirdzniecību.
"Dolārs joprojām saglabā savu lomu kā globāla rezerves valūta, taču dedolarizācijas process ir sācis paātrināties," sacīja Pogosjans.
Tāpat pēc aukstā kara izveidojušās kārtības pārveidošana neizbēgami novedīs pie daudzpolāras pasaules izveidošanas un absolūtās ASV hegemonijas beigām, viņš teica.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 5. septembris
