Pirmdien Turciju un Sīriju satricinājušajā postošajā zemestrīcē gājuši bojā gandrīz 8000 cilvēku, bet desmitiem tūkstošu ievainoti.
Abās valstīs sabruka tūkstošiem ēku, un palīdzības aģentūras brīdina par “katastrofālām” sekām Sīrijas ziemeļrietumos, kur miljoniem neaizsargātu un pārvietotu cilvēku jau tā bija atkarīgi no humānās palīdzības.
Tiek veikti vērienīgi glābšanas darbi, un starptautiskā sabiedrība piedāvā palīdzību meklēšanas un atgūšanas operācijās. Tikmēr aģentūras brīdinājušas, ka katastrofas upuru skaits varētu ievērojami pieaugt.
Lūk, ko mēs zinām par zemestrīci un kāpēc tā bija tik nāvējoša.
Kur notika zemestrīce?
Viena no spēcīgākajām zemestrīcēm, kas skārusi reģionu gadsimta laikā, pirmdienas rītā ap pulksten 4 satricināja iedzīvotājus no miega. Zemestrīces epicentrs atradās 23 kilometrus (14,2 jūdzes) uz austrumiem no Nurdagi, Turcijas Gaziantepas provincē, 24,1 kilometra (14,9 jūdžu) dziļumā, paziņoja Amerikas Savienoto Valstu Ģeoloģijas dienests (USGS).
Dažas stundas pēc sākotnējā notikuma reģionā atbalsojās virkne pēcgrūdienu. 11 minūtes pēc pirmās zemestrīces sekoja 6,7 magnitūdas pēcgrūdiens, bet spēcīgākais zemestrīce, kuras stiprums bija 7,5 magnitūdas, notika aptuveni deviņas stundas vēlāk plkst. 13:24, liecina ASV Ģeoloģijas dienesta dati.
Šis 7,5 magnitūdas stiprais pēcgrūdiens, kas notika aptuveni 95 kilometrus (59 jūdzes) uz ziemeļiem no sākotnējās zemestrīces, ir spēcīgākais no vairāk nekā 100 līdz šim reģistrētajiem pēcgrūdieniem.
Glābēji tagad sacenšas ar laiku un dabas stihijām, lai abās robežas pusēs no gruvešiem izvilktu izdzīvojušos. Saskaņā ar valsts katastrofu aģentūras datiem Turcijā sabrukušas vairāk nekā 5700 ēkas.
Pirmdienas zemestrīce bija arī viena no spēcīgākajām, ko Turcija piedzīvojusi pēdējā gadsimta laikā – 1939. gadā valsts austrumus skāra 7,8 magnitūdas zemestrīce, kurā, pēc ASV Ģeoloģijas dienesta datiem, gāja bojā vairāk nekā 30 000 cilvēku.
Kāpēc notiek zemestrīces?
Zemestrīces notiek katrā pasaules kontinentā — sākot ar Himalaju kalnu augstākajām virsotnēm un beidzot ar zemākajām ielejām, piemēram, Nāves jūru, un Antarktīdas skarbajiem reģioniem. Tomēr šo zemestrīču izplatība nav nejauša.
ASV Ģeoloģijas dienests zemestrīci raksturo kā “zemes drebēšanu, ko izraisa pēkšņa noslīdēšana uz lūzuma. Zemes ārējā slāņa spriegumi saspiež lūzuma malas kopā. Spriegums uzkrājas, un ieži pēkšņi noslīd, atbrīvojot enerģiju viļņos, kas pārvietojas cauri Zemes garozai un izraisa drebēšanu, ko jūtam zemestrīces laikā.”
Zemestrīces tiek mērītas, izmantojot seismogrāfus, kas uzrauga seismiskos viļņus, kas pēc zemestrīces pārvietojas pa Zemi.
Daudzi varētu atpazīt terminu “Rihtera skala”, ko zinātnieki iepriekš lietoja daudzus gadus, taču mūsdienās viņi parasti izmanto modificēto Merkalli intensitātes skalu (MMI), kas ir precīzāks zemestrīces lieluma mērs, liecina ASV Ģeoloģijas dienests.
Kā tiek mērītas zemestrīces
Kāpēc šis bija tik nāvējošs?
Vairāki faktori ir veicinājuši šīs zemestrīces nāvējošo ietekmi. Viens no tiem ir diennakts laiks, kad tā notika. Tā kā zemestrīce notika agri no rīta, daudzi cilvēki tās laikā atradās savās gultās un tagad ir iesprostoti zem savu māju drupām.
Turklāt, tā kā reģionā valda auksts un mitrs laiks, sliktie laikapstākļi ir ievērojami apgrūtinājuši glābšanas un atjaunošanas darbus abās robežas pusēs.
Temperatūra jau tagad ir ievērojami zema, bet trešdien gaidāms, ka tā noslīdēs par vairākiem grādiem zem nulles.
Virs Turcijas un Sīrijas pašlaik atrodas zema spiediena apgabals. Tam attālinoties, no Turcijas centrālās daļas lejup atnesīs "ievērojami aukstāku gaisu", norāda CNN vecākā meteoroloģe Britlija Rica.
Trešdienas rītā Gaziantepā tiek prognozēts -4 grādi pēc Celsija (24,8 grādi pēc Fārenheita) un Alepo -2 grādi. Ceturtdien prognoze pazemināsies līdz attiecīgi -6 grādiem un -4 grādiem.
Turcijas veselības ministrs Fahretins Kodža paziņoja, ka apstākļi jau ir apgrūtinājuši palīdzības komandām nokļūšanu skartajā zonā, piebilstot, ka helikopteri pirmdien nevarēja pacelties slikto laikapstākļu dēļ.
Neskatoties uz apstākļiem, amatpersonas ir lūgušas iedzīvotājus pamest ēkas savas drošības labad, baidoties no iespējamiem papildu pēcgrūdieniem.
Tā kā abās valstīs ir nodarīti tik lieli postījumi, daudzi sāk uzdot jautājumus par vietējās ēku infrastruktūras iespējamo lomu traģēdijā.
ASV Ģeoloģijas dienesta būvinženieris Kišors Džaisvals otrdien CNN pastāstīja, ka Turcija pagātnē ir piedzīvojusi ievērojamas zemestrīces, tostarp zemestrīci 1999.skāra Turcijas dienvidrietumusun nogalināja vairāk nekā 14 000 cilvēku.
Džaisvals teica, ka daudzas Turcijas daļas ir noteiktas kā ļoti augstas seismiskās bīstamības zonas, un tāpēc reģiona būvniecības noteikumi nozīmē, ka būvniecības projektiem vajadzētu izturēt šāda veida notikumus un vairumā gadījumu izvairīties no katastrofālām sabrukšanām, ja tie tiek veikti pareizi.
Taču ne visas ēkas ir būvētas atbilstoši mūsdienu Turcijas seismiskajiem standartiem, sacīja Džaisvals. Projektēšanas un būvniecības trūkumi, īpaši vecākajās ēkās, nozīmē, ka daudzas ēkas nevarētu izturēt triecienu spēku.
"Ja jūs neprojektējat šīs konstrukcijas, ņemot vērā seismisko intensitāti, ar kuru tās var saskarties to projektēšanas laikā, šīs konstrukcijas var nedarboties labi," sacīja Džaisvals.
Džaisvals arī brīdināja, ka daudzas no atlikušajām konstrukcijām varētu būt "ievērojami novājinātas to divu spēcīgo zemestrīču dēļ, kuras mēs jau esam pieredzējuši. Joprojām pastāv neliela iespēja redzēt pietiekami spēcīgu pēcgrūdienu, lai nojauktu šīs bojātās konstrukcijas. Tāpēc šīs pēcgrūdiena aktivitātes laikā cilvēkiem jābūt ļoti uzmanīgiem, piekļūstot šīm novājinātajām konstrukcijām, lai veiktu glābšanas darbus".
Publicēšanas laiks: 2023. gada 8. februāris
