Eiropas valstis otrdien sacentās, lai izmeklētu neizskaidrojamas noplūdes divos Krievijas gāzes cauruļvados Nord Stream, kas iet zem Baltijas jūras netālu no Zviedrijas un Dānijas.
Mērīšanas stacijas Zviedrijā reģistrēja spēcīgus zemūdens sprādzienus tajā pašā jūras zonā, kur pirmdien notika gāzes noplūde cauruļvados Nord Stream 1 un 2, otrdien ziņoja Zviedrijas televīzija (SVT).Saskaņā ar SVT teikto, pirmais sprādziens tika reģistrēts pirmdien pulksten 2:03 pēc vietējā laika (00:03 GMT), bet otrais - pirmdienas vakarā pulksten 19:04 (17:04 GMT).
"Nav šaubu, ka tie bija sprādzieni," otrdien SVT citēja Zviedrijas Nacionālā seismiskā tīkla (SNSN) seismoloģijas pasniedzēju Bjornu Lundu." Jūs varat skaidri redzēt, kā viļņi atlec no apakšas uz virsma."Viens no sprādzieniem bija 2,3 magnitūdas pēc Rihtera skalas, kas līdzinās jūtamai zemestrīcei, un to reģistrēja 30 mērīšanas stacijas Zviedrijas dienvidos.
Dānijas valdība uzskata, ka Nord Stream gāzesvada noplūde ir "apzināta darbība", otrdien šeit sacīja premjerministre Mete Frederiksena."Tas ir skaidrs varas iestāžu vērtējums, ka tās ir apzinātas darbības. Tā nebija nejaušība," žurnālistiem sacīja Frederiksens.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena otrdien sacīja, ka "Nord Stream" cauruļvadu noplūdes izraisījusi sabotāža, un brīdināja par "spēcīgāko iespējamo reakciju", ja tiktu uzbrukts aktīvai Eiropas enerģētikas infrastruktūrai."Runājām ar (Dānijas premjerministru Metu) Frederiksenu par sabotāžas akciju Nordstream," tviterī sacīja fon der Leiena, piebilstot, ka šobrīd ir ļoti svarīgi izmeklēt incidentus, lai iegūtu pilnīgu skaidrību par "notikumiem un kāpēc".
Maskavā Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs žurnālistiem sacīja: "Šobrīd nevar izslēgt nevienu variantu."
Eiropas līderi otrdien paziņoja, ka uzskata, ka dubultsprādzieni, kas liecina, ka tika bojāti cauruļvadi, kas būvēti Krievijas dabasgāzes transportēšanai uz Eiropu, bija apzināti, un dažas amatpersonas vaino Kremli, liekot domāt, ka sprādzieni bija paredzēti kā drauds kontinentam.
Bojājumiem nebija tūlītējas ietekmes uz Eiropas energoapgādi.Krievija šā mēneša sākumā pārtrauca plūsmas, un Eiropas valstis pirms tam bija centušās veidot uzkrājumus un nodrošināt alternatīvus enerģijas avotus.Taču šī epizode, visticamāk, iezīmēs galīgo noslēgumu Nord Stream cauruļvada projektiem, kas ir vairāk nekā divas desmitgades ilgas pūles, kas padziļināja Eiropas atkarību no Krievijas dabasgāzes – un ko daudzas amatpersonas tagad uzskata par nopietnu stratēģisku kļūdu.
Izsūtīšanas laiks: 2022. gada 25. oktobris