Eiropas valstis otrdien steidzās izmeklēt neizskaidrojamas noplūdes divos Krievijas gāzesvados "Nord Stream", kas atrodas Baltijas jūrā netālu no Zviedrijas un Dānijas.
Zviedrijas mērīšanas stacijas pirmdien tajā pašā jūras rajonā, kur notika gāzes noplūdes Nord Stream 1 un 2 cauruļvados, reģistrēja spēcīgus zemūdens sprādzienus, otrdien ziņoja Zviedrijas televīzija (SVT). Saskaņā ar SVT sniegto informāciju pirmais sprādziens tika reģistrēts pirmdien plkst. 2:03 pēc vietējā laika (00:03 GMT), bet otrais - pirmdienas vakarā plkst. 19:04 (17:04 GMT).
"Nav šaubu, ka tie bija sprādzieni," otrdien SVT citēja Zviedrijas Nacionālā seismiskā tīkla (SNSN) seismoloģijas lektoru Bjērnu Lundu. "Var skaidri redzēt, kā viļņi atsitas no apakšas uz virsmu." Viena no sprādzieniem stiprums bija 2,3 balles pēc Rihtera skalas, kas ir līdzīgs uztveramai zemestrīcei, un to reģistrēja 30 mērīšanas stacijas Zviedrijas dienvidos.
Dānijas valdība uzskata Nord Stream gāzesvada noplūdes par "apzinātu rīcību", otrdien šeit paziņoja premjerministre Mete Frederiksena. "Varas iestādes ir skaidri novērtējušas, ka šīs ir apzinātas darbības. Tā nebija nejaušība," žurnālistiem sacīja Frederiksena.
Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena otrdien paziņoja, ka Nord Stream cauruļvadu noplūdes izraisījusi sabotāža, un brīdināja par "spēcīgāko iespējamo atbildi", ja tiktu uzbrukts aktīvajai Eiropas enerģētikas infrastruktūrai. "Runāju ar (Dānijas premjerministri Meti) Frederiksenu par sabotāžas akciju Nordstream," tviterī rakstīja fon der Leiena, piebilstot, ka tagad ir ārkārtīgi svarīgi izmeklēt incidentus, lai iegūtu pilnīgu skaidrību par "notikumiem un to iemesliem".
Maskavā Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs žurnālistiem sacīja: "Šobrīd nevar izslēgt nevienu variantu."
Eiropas līderi otrdien paziņoja, ka uzskata, ka dubultie sprādzieni, kas bojāja cauruļvadus, kas uzbūvēti Krievijas dabasgāzes transportēšanai uz Eiropu, bija tīši, un dažas amatpersonas vainoja Kremli, norādot, ka sprādzieni bija paredzēti kā drauds kontinentam.
Bojājumiem nebija tūlītējas ietekmes uz Eiropas energoapgādi. Krievija pārtrauca piegādes šī mēneša sākumā, un Eiropas valstis jau pirms tam centās veidot rezerves un nodrošināt alternatīvus enerģijas avotus. Taču šis notikums, visticamāk, iezīmēs Nord Stream cauruļvada projektu galīgās beigas – vairāk nekā divdesmit gadus ilgušiem centieniem padziļināt Eiropas atkarību no Krievijas dabasgāzes, un daudzi ierēdņi to tagad uzskata par nopietnu stratēģisku kļūdu.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 25. oktobris
