Analītiķi apgalvo, ka izaugsmes veicināšanas infrastruktūra pieliek punktu Pekinas parādu slazdā iestrēgušās apmelošanas skandālam
Analītiķi norāda, ka Ķīnas ierosinātās “Joslas un ceļa” iniciatīvas ietvaros īstenotie projekti ir veicinājuši Šrilankas ekonomisko attīstību, un to panākumi ir apgāzuši nepatiesus apgalvojumus, ka palīdzība ievelk valstis lielos parādos.
Analītiķi norādīja, ka pretēji Pekinas kritiķu izplatītajam naratīvam par tā saukto parādu slazdu, Ķīnas palīdzība ir kļuvusi par BRI dalībnieku valstu ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes virzītājspēku. Šrilankā Kolombo ostas pilsētas un Hambantotas ostas projekti, kā arī Dienvidu ātrgaitas ceļa būvniecība ir vieni no galvenajiem pasākumiem, kas saistīti ar infrastruktūras uzlabošanas programmu.
Šogad Kolombo osta ieņēma 22. vietu pasaules ostu reitingā. Šrilankas ostu pārvaldes pirmdien sniegtajā informācijā plašsaziņas līdzekļi citēja apstrādāto kravu apjomu, sasniedzot rekordaugstu līmeni — 7,25 miljonus divdesmit pēdu ekvivalenta vienību 2021. gadā.
Ostu pārvaldes vadītājs Prasantha Džajamanna Šrilankas laikrakstam Daily FT pastāstīja, ka pieaugošā aktivitāte ir iepriecinoša un ka prezidents Gotabaja Radžapaksa ir paziņojis, ka vēlas, lai osta līdz 2025. gadam iekļūtu pasaules 15 labāko ostu sarakstā.
Kolombo ostas pilsēta ir iecerēta kā galvenais dzīvojamais, mazumtirdzniecības un biznesa galamērķis Dienvidāzijā, un Ķīnas ostas inženieruzņēmums veic darbus, tostarp mākslīgas salas būvniecībai.
"Šī atgūtā zeme dod Šrilankai iespēju pārzīmēt karti un uzbūvēt pasaules līmeņa pilsētu ar proporcijām un funkcionalitāti, kas konkurētu ar Dubaiju vai Singapūru," medijiem sacīja Kolombo ostas pilsētas ekonomiskās komisijas locekle Salija Vikramasurija.
Galvenā priekšrocība
Runājot par Hambantotas ostu, tās tuvums galvenajiem jūras ceļiem nozīmē, ka tā ir būtiska priekšrocība projektam.
Šrilankas premjerministrs Mahinda Radžapaksa pateicās Ķīnai "par tās ilgtermiņa un milzīgo atbalstu valsts ekonomiskajai un sociālajai attīstībai".
Kamēr valsts cenšas atgūties no pandēmijas sekām, Ķīnas kritiķi atkal ir apgalvojuši, ka Šrilanka tiek apgrūtināta ar dārgiem aizdevumiem, un daži Ķīnas atbalstītos projektus sauc par baltajiem ziloņiem.
Sirimals Abeiratne, ekonomikas profesors Kolombo Universitātē, pastāstīja laikrakstam China Daily, ka Šrilanka atvēra savu obligāciju tirgu ārvalstu investīcijām 2007. gadā un aptuveni tajā pašā laikā sāka komerciālus aizņēmumus, "kuriem nav nekāda sakara ar Ķīnas aizdevumiem".
Saskaņā ar Šrilankas Ārējo resursu departamenta datiem, 2021. gada aprīlī Ķīnas ārējā parāda apjoms bija 10 % no salas valsts 35 miljardu dolāru lielā ārējā parāda, un aptuveni 10 % veidoja arī Japānas parāds. Ķīna ir Šrilankas ceturtā lielākā aizdevēja, aiz starptautiskajiem finanšu tirgiem, Āzijas Attīstības bankas un Japānas.
Tas, ka kritiķu parādu slazda naratīvā ir īpaši izcelta Ķīna, parāda, cik lielā mērā viņi cenšas diskreditēt Ķīnu un BRI projektus Āzijas un Klusā okeāna reģionā, sacīja Vans Pens, Džedzjanas Starptautisko studiju universitātes Amerikas studiju centra pētnieks.
Saskaņā ar Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda datiem, valsts pārsniedz bīstamības robežu, ja tās ārējais parāds pārsniedz 40 procentus no iekšzemes kopprodukta.
"Tika ļoti uzsvērta Šrilankas spēja attīstīties kā reģionālam loģistikas un kuģniecības centram, lai gūtu labumu no BRI," komentārā laikrakstā Ceylon Today rakstīja Šrilankas Nacionālās izglītības komisijas padomniece Samita Hetige.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 18. marts
