Analītiķi saka, ka izaugsmi veicinošā infrastruktūra liek Pekinai parādu slazdā
Projekti, kas īstenoti saskaņā ar Ķīnas ierosināto Belt and Road iniciatīvu, ir veicinājuši Šrilankas ekonomisko attīstību, un to panākumi ir attaisnojuši nepatiesus apgalvojumus, ka palīdzība iespiež valstis lielos parādos, sacīja analītiķi.
Pretēji Pekinas kritiķu stāstītajam par tā saukto parādu slazdu, Ķīnas palīdzība ir kļuvusi par BRI iesaistīto valstu ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes virzītājspēku, sacīja analītiķi.Šrilankā Kolombo ostas pilsētas un Hambantotas ostas projekti, kā arī Dienvidu automaģistrāles būvniecība ir vieni no galvenajiem pasākumiem, kas saistīti ar infrastruktūras uzlabošanas programmu.
Kolombo osta šogad ieņēma 22. vietu pasaules ostu reitingā.Tas uzrādīja 6 procentu pieaugumu pārkrauto kravu apjomā līdz rekordlielam līmenim 7,25 miljoniem divdesmit pēdu ekvivalentu vienību 2021. gadā, mediji atsaucās uz Šrilankas ostu pārvaldes pirmdien teikto.
Ostas pārvaldes priekšnieks Prasantha Jayamanna sacīja Šrilankas laikrakstam Daily FT, ka pieaugošā aktivitāte ir iepriecinoša un ka prezidents Gotabaja Rajapaksa ir teicis, ka vēlas, lai osta līdz 2025.gadam iekļūtu pasaules reitinga pirmajā piecpadsmitniekā.
Kolombo ostas pilsēta ir paredzēta kā galvenais dzīvojamo, mazumtirdzniecības un biznesa galamērķis Dienvidāzijā, un China Harbor Engineering Company veic darbus, tostarp mākslīgās salas izveidošanu.
"Šī atgūtā zeme dod Šrilankai iespēju pārzīmēt karti un izveidot pilsētu ar pasaules līmeņa proporcijām un funkcionalitāti un konkurēt ar Dubaiju vai Singapūru," medijiem sacīja Kolombo ostas pilsētas ekonomikas komisijas locekle Salija Vikramasūrija.
Galvenā priekšrocība
Kas attiecas uz Hambantotas ostu, tās tuvums galvenajiem jūras ceļiem nozīmē, ka tā ir liela projekta priekšrocība.
Šrilankas premjerministrs Mahinda Rajapaksa ir pateicies Ķīnai "par tās ilgtermiņa un milzīgo atbalstu valsts ekonomiskajai un sociālajai attīstībai".
Valstij cenšoties atgūties no pandēmijas sekām, Ķīnas kritiķi atkal ir apgalvojuši, ka Šrilanka tiek apgrūtināta ar dārgiem aizdevumiem, un daži Ķīnas atbalstītos projektus sauc par baltajiem ziloņiem.
Kolombo universitātes ekonomikas profesors Sirimals Abeiratne laikrakstam China Daily pastāstīja, ka Šrilanka 2007.gadā atvēra savu obligāciju tirgu ārvalstu investīcijām un aptuveni tajā pašā laikā sāka komerciālus aizņēmumus, "kam nav nekāda sakara ar Ķīnas aizdevumiem".
Saskaņā ar Šrilankas Ārējo resursu departamenta datiem Ķīna 2021. gada aprīlī veidoja 10 procentus no salu valsts ārējā parāda 35 miljardu dolāru apmērā, turklāt Japāna arī veidoja aptuveni 10 procentus.Ķīna ir Šrilankas ceturtais lielākais aizdevējs aiz starptautiskajiem finanšu tirgiem, Āzijas Attīstības bankas un Japānas.
Fakts, ka Ķīna ir izcelta kritiķu parādu slazdu stāstījumā, parāda, cik lielā mērā viņi mēģina diskreditēt Ķīnas un BRI projektus Āzijas un Klusā okeāna reģionā, sacīja Vans Pens, Amerikas studiju centra pētnieks. Džedzjanas Starptautisko studiju universitāte.
Saskaņā ar Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda datiem, valsts pārsniedz bīstamības atzīmi, ja tās ārējais parāds pārsniedz 40 procentus no iekšzemes kopprodukta.
"Ļoti tika uzsvērta Šrilankas spēja attīstīties kā reģionāla loģistika un kuģniecības centrs, lai gūtu labumu no BRI," komentārā Ceylon Today rakstīja Šrilankas Nacionālās izglītības komisijas padomniece Samita Hetige.
Izsūtīšanas laiks: 18-2022. marts