Vasaras saulgriežos ir garākā diena un īsākā nakts gadā, savukārt ziemas saulgriežos ir pretēji.
Ziemas saulgriežu svētki Jau pirms 2500 gadiem, aptuveni pavasara un rudens periodā (770.–476. g. p.m.ē.), Ķīna noteica ziemas saulgriežu punktu, novērojot saules kustību ar saules pulksteni. Tas ir agrākais no 24 gadalaiku dalījuma punktiem.
Pēc šīs dienas daudzviet Ķīnā iestājas aukstākais periods, ko ķīniešu valodā sauc par “Šu Dzju”. Kopumā ir deviņi periodi, katrs no tiem ilgst deviņas dienas. Pirmajā un otrajā deviņās dienās cilvēki tur rokas kabatās; trešajā un ceturtajā deviņās dienās cilvēki var staigāt pa ledu; piektajā un sestajā jaukajā dienā cilvēki var redzēt vītolus gar upes krastiem; septītajā un astotajā deviņās dienās atgriežas bezdelīga, un devītajās deviņās dienās sāk strādāt jaks.
Ja pienāks ziemas saulgrieži, vai pavasara svētki varētu būt tālu aiz muguras?
Publicēšanas laiks: 2021. gada 21. decembris
